pavīterot
pavīterot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavīteroju | pavīterojam | pavīteroju | pavīterojām | pavīterošu | pavīterosim |
| 2. pers. | pavītero | pavīterojat | pavīteroji | pavīterojāt | pavīterosi | pavīterosiet, pavīterosit |
| 3. pers. | pavītero | pavīteroja | pavīteros | |||
Pavēles izteiksme: pavītero (vsk. 2. pers.), pavīterojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavīterojot (tag.), pavīterošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavīterotu
Vajadzības izteiksme: jāpavītero
Neilgu laiku, mazliet vīterot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad Dārijs iesoļoja skitu zemēs, pie viņa atjāja skitu sūtņi pavīterot.
- Vien pavīterot par mirkļa vājībām, pārdomām, priekiem un smiekliem.
- No rīta krietni pavīteroju Jaunpiebalgas skolēnu pulkā, tiku uzaicināts par lektoru viena projekta ietvaros.