červelis
červelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | červelis | červeļi |
| Ģen. | červeļa | červeļu |
| Dat. | červelim | červeļiem |
| Akuz. | červeli | červeļus |
| Lok. | červelī | červeļos |
1.Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
2.Ķēvpups, bisiņš.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1 ANDRA MANFELDE ak tad tu esi tā kuce kas atstāj aiz sevis sārtlūpu červeļu siltumu uz plastmasas glāzēm plastmasas pudelēm kolas un stikla no alus uz izsmēķiem mentols un prīma
- Skropstainā zemeszvaigzne, kuru mežā atradis Jēkabpils rajona Slates ciema skolnieks Aivars Červelis.