padeklamēt
padeklamēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padeklamēju | padeklamējam | padeklamēju | padeklamējām | padeklamēšu | padeklamēsim |
| 2. pers. | padeklamē | padeklamējat | padeklamēji | padeklamējāt | padeklamēsi | padeklamēsiet, padeklamēsit |
| 3. pers. | padeklamē | padeklamēja | padeklamēs | |||
Pavēles izteiksme: padeklamē (vsk. 2. pers.), padeklamējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padeklamējot (tag.), padeklamēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padeklamētu
Vajadzības izteiksme: jāpadeklamē
Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķieģeļu rūpnīcā Elfi Palūdziet viņu nodziedāt vai padeklamēt Palūdziet viņu pārstāt dziedāt un deklamēt Meditatīvā transā Enti Painteresējieties par viņa dzimtas vēsturi
- Tāpat mani pārņem neveiklības sajūta, ja kāds, to uzzinājis, tincina: „ Nu varbūt ko padeklamēsi?”