padēklis
padēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | padēklis | padēkļi |
| Ģen. | padēkļa | padēkļu |
| Dat. | padēklim | padēkļiem |
| Akuz. | padēkli | padēkļus |
| Lok. | padēklī | padēkļos |
1.Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
2.apvidvārds Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
3.apvidvārds Sākums kam, pirmais pamats.
4.apvidvārds Piemetinātas dzelzs daļa rīkam.
5.Zirgam saku paliekamais (mīkstināšanai).
Avoti: EH, LLVV, BB, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī baložu būrus , zaķīšu pirtiņas , briežu barotavas un stārķu ligzdu padēkļus
- Izlaboju : D Bet kas ir padēklis es nezinu.
- Par padēkli nepiedzimst, par padēkli uztaisa.
- Tikai dažreiz kāds cits parādās) Redz kāds varonis(Vāvers) sāks vistas mācīt,padēklis.
- Tikai dažreiz kāds cits parādās) Redz kāds varonis(Vāvers) sāks vistas mācīt,''padēklis''.