pavirmot
pavirmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pavirmoju | pavirmojam | pavirmoju | pavirmojām | pavirmošu | pavirmosim |
| 2. pers. | pavirmo | pavirmojat | pavirmoji | pavirmojāt | pavirmosi | pavirmosiet, pavirmosit |
| 3. pers. | pavirmo | pavirmoja | pavirmos | |||
Pavēles izteiksme: pavirmo (vsk. 2. pers.), pavirmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pavirmojot (tag.), pavirmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pavirmotu
Vajadzības izteiksme: jāpavirmo
Neilgu laiku, mazliet virmot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavirmos gaisā, un viss."
- Atļaušu šai domai pavirmot gaisā.
- Saule tomēr arī brīžiem uzspīdēja, bet no debesīm tikpat kā nekas vairs nebira, vien pēcpusdienā īsu brīdi smalkas sniegpārsliņas pavirmoja, taču to bija dikti maz, un tas baltumam pieaugt neļāva.
- Gan jau, ka iesmej, ka tajā savā salonā, tādas vien tik taisa, ja šāda informācija ir gaisā pavirmojusi.. Risinājums - jāzvejo tālu no dzīvesvietas ar profesiju nesaistītas jomas pārstāvis.
- Man patīk lasīt grāmatas, pēc kurām gribas lasīt vēl, bet ar pauzīti, lai tās emocijas vēl pavirmo, kamēr atrod savu īsto vietu manī.