kumurs
kumurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kumurs | kumuri |
| Ģen. | kumura | kumuru |
| Dat. | kumuram | kumuriem |
| Akuz. | kumuru | kumurus |
| Lok. | kumurā | kumuros |
2.apvidvārds Gubu mākonis.
3.apstākļa vārda nozīmē; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlis Tā, ka ir saliecies, savilcies; čokurā.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par to viņus ķer viensētas veči un jau pašā rīta agrumā stāv pie rajona veikala, ļuļķēdami smēķi, mezdami skatienus uz vēžu kumuru, uz paģirainajiem vidēja ranga menedžeriem, kuri vakar, kā jau piektdienā, krietni uzņēmuši uz krūts un tagad apstulbuši pēta brūnganās biedējošās spīles.
- Dzīvs mironis, sīks, plikpaurains vīrelis, mezglains kā vīnogulājs, ģindeniski kārns, drausmīgu muskuļu krampju savilkts čokurā: no ratiem viņu izcēla celšus kā nedzīvu kravu, un tagad viņš sāniski gulēja zemē, kumurā sarāvies un stīvs, izmisīgā aizsardzības pozā, ceļgalus piespiedis pie pieres, elkoņus piekļāvis pie sāniem, plaukstas ar stingi nostieptiem pirkstiem pavērsis pret pleciem.
- Bites gāja kumuriem