Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc hēlija atklāšanas uz Zemes radās attiecīgās hipotēzes arī par Taču nākamā gadsimta 10.–20. gados, kad tika aizpildītas praktiski visas kaut cik stabilo elementu rūtis D. Mendeļejeva elementu periodiskajā sistēmā, kā arī izstrādāts atoma numura skaidrojums ( H. Mozlijs), radās aizdomas, ka nebulijs un koronijs patiesībā neeksistē, bet atklātās līnijas spektros atbilst kaut kādiem jau pazīstamiem elementiem netipiskos elektronu stāvokļos.
- Patiešām, A. S. Bovens ( " I. S. Bowen") 1927. g. parādīja, ka nebulijs ir divkārt jonizēts skābeklis mazā spiedienā ( normālā spiedienā šīs līnijas tiek nomāktas sadursmju dēļ), savukārt par koroniju tika 1930. gados parādīts ( V. Grotriāns un B. Edlens; " W. Grotrian, B. Edlén"), ka tā ir augsti jonizētā dzelzs ( Fe, bez puses no neitrālā atoma elektroniem), kas tādā stāvoklī spēj pastāvēt vienīgi zvaigžņu koronu drastiskajās temperatūrās.