nebrīvums
nebrīvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nebrīvums | nebrīvumi |
| Ģen. | nebrīvuma | nebrīvumu |
| Dat. | nebrīvumam | nebrīvumiem |
| Akuz. | nebrīvumu | nebrīvumus |
| Lok. | nebrīvumā | nebrīvumos |
1.Vispārināta īpašība → nebrīvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → nebrīvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → nebrīvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No kuriem laikiem nebrīvums un bailīgums ir uzvedības ideāls?
- Man - iekšējā spriedze, nebrīvums.