nebrīdis
nebrīdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nebrīdis | nebrīži |
| Ģen. | nebrīža | nebrīžu |
| Dat. | nebrīdim | nebrīžiem |
| Akuz. | nebrīdi | nebrīžus |
| Lok. | nebrīdī | nebrīžos |
Nepiemērots brīdis (piemēram, kādam pasākumam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet es esmu tikai cilvēks, un nebrīdī man vajag kādu, uz ko var paļauties.
- Bet patrāpījos nebrīdī.
- Secinām - nav likumu, ko varētu noteikt, var tikai apelēt pie vecāku ( un citu radinieku) spējas rēķināties ar citiem klausītājiem, apvaldīt bērna garlaikošanās izpausmes un pie mazākās pazīmes, ka bērns nebrīdī vērs muti vaļā, aši pazust no zāles.
- Secinām – nav likumu, ko varētu noteikt, var tikai apelēt pie vecāku ( un citu radinieku) spējas rēķināties ar citiem klausītājiem, apvaldīt bērna garlaikošanās izpausmes un pie mazākās pazīmes, ka bērns nebrīdī vērs muti vaļā, aši pazust no zāles.
- Marijai Tibi Grosmammas dumā izrunāšanās parāva vaļā raudamo, gluži kā pēkšņa zemledus straumes dunka spēj atsist vaļā varenu upi, kas palu straumē rauj līdzi visu, kas gadās pa ceļam – ledus krāvumus, vižņu aizsprostus un tos nabaga nelaimīgos, kam šajā nebrīdī sagadījies atrasties uz ledus vāka – viņu pirmā famīlijas scēna, scandal in der Grosvald Familie, kā tās vēlāk sauks bērni.