noļukt
noļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noļūku | noļūkam | noļuku | noļukām | noļukšu | noļuksim |
| 2. pers. | noļūc | noļūkat | noļuki | noļukāt | noļuksi | noļuksiet, noļuksit |
| 3. pers. | noļūk | noļuka | noļuks | |||
Pavēles izteiksme: noļūc (vsk. 2. pers.), noļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noļūkot (tag.), noļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noļuktu
Vajadzības izteiksme: jānoļūk
Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Redzu savas pacientes, un ne nu kāda noļūk, nekā.
- Kaila sieviete ar noļukušām krūtīm stāvēja istabas vidū, nemaz nedomādama piesegties.
- Tagad tie bija mazliet noliekušies vai noļukuši sāniski, vai iespiesti areolā.
- Vienam ausis stāv kā stirnai, otram skaisti noļukušas.
- kamēr četras piektdaļas paliek gaidot, saskābst un noļūk.