pakaulēt
pakaulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakaulēju | pakaulējam | pakaulēju | pakaulējām | pakaulēšu | pakaulēsim |
| 2. pers. | pakaulē | pakaulējat | pakaulēji | pakaulējāt | pakaulēsi | pakaulēsiet, pakaulēsit |
| 3. pers. | pakaulē | pakaulēja | pakaulēs | |||
Pavēles izteiksme: pakaulē (vsk. 2. pers.), pakaulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakaulējot (tag.), pakaulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakaulētu
Vajadzības izteiksme: jāpakaulē
Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un droši drīkst to cenu pakaulēt - par lētu jau nebūs.
- ( Jauns variators būtu labāk) Radinieks pakaulēja cenu.
- Izīrēt braucamos salās var uz katra stūra - ķīlā tiek atstāta pase vai tiesības, un arī cenas var pakaulēt.
- Tad ir jēga pakaulēt cenu uz pusi, jo noteikti kāds no privātajiem piekritīs no centra uz nomali aizvest par 200 rubļiem.
- Tad nu pamērījām to, kas mums iepatikās, pakaulējām cenu un apmierināti ar pirkumu devāmies tālāk krāmēt ceļasomas, lai jau vakarā dotos atpakaļ uz Bangkoku un nākamajā rītā uz Rīgu.