pakaunināt
pakaunināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakauninu | pakauninām | pakaunināju | pakauninājām | pakaunināšu | pakaunināsim |
| 2. pers. | pakaunini | pakaunināt | pakaunināji | pakauninājāt | pakaunināsi | pakaunināsiet, pakaunināsit |
| 3. pers. | pakaunina | pakaunināja | pakauninās | |||
Pavēles izteiksme: pakaunini (vsk. 2. pers.), pakauniniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakauninot (tag.), pakaunināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakauninātu
Vajadzības izteiksme: jāpakaunina
Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , lai pakauninātu it kā par eiropeiskas tolerances trūkumu Latvijā minoritāšu jomā.
- Avīzē varētu pakaunināt ka piesaistot vienu labu bērnu hokeja treneri , pēc gadiem 3 4 būtu reāla iespēja , ka vismaz U 18 izlasē spēlē puskomanda no Ventspils
- Kārtējo reizi pakaunināt dumjos lasītājus ieradās lielais saimnieks un lielais politiķis.
- Nav arī tā, ka kolēģi sanāk kopā, nedaudz pakaunina un parunā ar vainīgo.
- Viņš mēdz tā jokot un sevi pakaunināt.