čuilis
čuilis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čuilis | čuiļi |
| Ģen. | čuiļa | čuiļu |
| Dat. | čuilim | čuiļiem |
| Akuz. | čuili | čuiļus |
| Lok. | čuilī | čuiļos |
Neass nazis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens ir skaidrs: lai kādas arī ietekmes nebūtu saklausāmas vai nojaušamas šī albuma skanējumā, tā dvēsele tomēr ir mūsu pašu, un nav tik būtiski, vai to sauc par latviešu vai latgaliešu, galu galā, pat es, čuilis būdams, spēju to sajust un novērtēt.