čujs
čujs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čujs | čuji |
| Ģen. | čuja | čuju |
| Dat. | čujam | čujiem |
| Akuz. | čuju | čujus |
| Lok. | čujā | čujos |
Sajūta, nojauta.
Stabili vārdu savienojumiČujs, ņuhs un poņa.
- Čujs, ņuhs un poņa — nojauta un saprašana
Cilme:No krievu чуять ‘jaust, manīt, saostīt’.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lauksaimniecībā vispār jābūt “ čujs, ņuhs un poņa”.
- Toties Nikolajs šajā ziņā bija nenoliedzami talantīgāks un apveltīts ar īpašu čuju.
- Tāpat es arī gatavoju ēst – nekad negatavoju pēc receptes, bet ar čuju.
- Komentētājs " ōpelis": " Krievam pavisam cita hvatka, ņuhs un čujs."
- Tad nu tā uz čuju veidojas mans dārzs.