čuk
Lietojuma biežums :
čuk apvidvārds
Uzsauciens, bieži atkārtojumā, ko lieto saucot cūkas, piemēram, barošanas reizēs.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi tēma un rēma nosaka „ maršrutu”, ko runātājs konkrētā situācijā izvēlas no citiem iespējamajiem ( Mel’ čuk 1988, 58).
- Diatēze skaidrota kā „ atbilsme starp leksēmas semantiskajiem, dziļās sintaktiskās struktūras un virsējās sintaktiskās struktūras aktantiem” ( Mel’ čuk 1998, 69).
- Igors Meļčuks ( Igor’ Mel’ čuk) atzīst, ka komunikatīvā struktūra norāda, kā runātājs grib organizēt savu ziņojumu: kas ir jāpasaka vispirms, ko var pievienot vēlāk, kam ir jābūt izteiktam eksplicīti, ko var noklusēt, kāda informācija ir jāuzsver un kāda var būt tikai fona informācija.
- I. Meļčuks arī norāda, ka komunikatīvajā struktūrā parādās pieci pretstati: tēma — rēma, zināmais — jaunais, fona informācija un priekšplāna informācija ( angļu val. — backgrounded, foregrounded), apgalvojums un pieņēmums ( angļu val. — asserted/presupposed), emfātiski uzsvērtais un neitrālais ( emfāze norāda uz runātāja psiholoģisko vai emocionālo attieksmi) ( Mel’ čuk 1988, 58).
- Termins „ komunikatīvā struktūra” vai līdzīgi apzīmējumi ( piemēram, „ semantiski komunikatīvā struktūra” ( angļu val. semantic communicative structure ( Mel’ čuk 1988, 58)), „ komunikatīvā organizācija” ( krievu val. kommunikativnaja organizacija ( Beloshapkova ( red.) 2002, 796)), „ teikuma nozīmes komunikatīvais ( noformējuma) komponents” ( krievu val. kommunikativnyj ( upakovochnyj) komponent predlozhenija), „ jēdzieniski komunikatīvā organizācija” ( krievu val. kommunikativnaja organizacija smysla) ( Kobozeva 2004, 250)) galvenokārt sastopami krievu lingvistiskajā tradīcijā.