Paplašinātā meklēšana

Meklējam čuk.

Atrasts vārdos (253):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

čuk-čuk bānītis

Atrasts skaidrojumos (267):

Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte"
aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
kaučukaugi augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
ripa Blīvs, neliels kaučuka disks (piemēram, hokeja spēlei)
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
kannureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.
putureģis Burvis, kas, skatoties alus putās (citreiz pievienojot alum sāli vai čukstot zināmus buramvārdus), pareģo nākotni vai pasaka, kur meklējama kāda pazudusi lieta u. tml.; kannureģis
divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku
čukču valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda, rakstības pamatā no 1936. g. krievu alfabēts (1931.-1936. g. - latīņu); luoravetlanu valoda
itelmeņu valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības nav
korjaku valoda čukču-kamčatkiešu valodu saimes valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tolmēlis čukstētājs, šļupstētājs
pačuksteniski Čukstoši, čukstus
čuksteniski Čukstot, čukstus runājot
čuksla Čuksts, sačukstēšanās
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
čukiņa dem. --> čuka (2)
kančiklīte dem. --> kančuka
kančučiņa dem. --> kančuka
kančukiņa dem. --> kančuka
kančukliņš dem. --> kančuklis
hipofonija Disfonija ar samazinātu skaņas veidošanos; izraisa čukstēšanu
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Hinzenberg Dzelzceļa stacijas "Inčukalns" nosaukums 1889.-1919. g.
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku
faktiss Eļļas kaučuks, kaučuka surogāts
čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem
tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
apsitīrija Funkcionāla afonija, pilnīgs mēmums, nespēja pat čukstēt
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
pusčukstus Gandrīz čukstus
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā
ieruna Iečukstēšana, iestāstīšana
iečūkstēt Iečukstēt
iešvikstēt Iečukstēt
iešvīkstināt Iečukstēt
ietutināt Iečukstēt
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī
iešveikstēt Iečukstēt, pačukstēt
iečukstēties iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt
iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot
izčukstēties ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties
iesabubinēties Ilgstoši čukstus runāt
čukstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt
vangažnieki Inčukalna novada apdzīvotās vietas "Vangaži" iedzīvotāji
gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
gaujēnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
gaujieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums
Straujupes Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" otrs nosaukums
inčkalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji
inčukalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji
indrānieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Indrāni" iedzīvotāji
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums
Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski
Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski
Hinzenberg Inčukalns
čūksta Intīma čukstēšana
sačukstiens īslaicīgs čuksts savstarpējai saziņai
čukstējiens Īss čuksts, čukstiens
šļupšņāt īsu brīdi šļupstēt, čukstēt
izčokerēt Izčukāt
izčuksnāt Izčukstīt
izčudīt Izčukstīt, izbakstīt
čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
šņores gals jumta čukurs
straps Jumta čukurs
paugurs Jumta čukurs, kore
žukurs Jumta kore, čukurs
čuksts kāds, kas mēdz čukstēt
čukstelnieks kāds, kas mēdz runāt čukstus
čukstaļa kāds, kas runā čukstus
čukstiņš kāds, kas runā čukstus
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski
kaltine Kančuka - resna ādas pātaga
kaucene Kaučuka bumbiņa
rēzīna Kaučuka koka sveķi
elastīgā ligatūra kaučuka saite, lietota hemoroīdu vai audzēju nosiešanai uz kāta
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai
gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju
dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt
nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt
izdvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām pateikt, izrunāt
kazenis koki salmu jumta čukura nostiprināšanai
Kromanu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Lūsēnu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Mamanu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Mamonu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Kromaņu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā
Kromānu Kromānu ezers - Kromančuks Andzeļu pagastā
leičukieši Kurmenes pagasta apdzīvotās vietas "Leičuki" iedzīvotāji
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
morionotipija Līdzenu keramisku priekšmetu iespiešana no kaučuka plātnēm, gaismas iespieduma paņēmienā
čukstin lieto savienojumā "čukstin čukst" vārda "čukstēt" pastiprinājumam
fluorkaučuki Lineāri fluoru saturoši polimēri ar kaučukiem raksturīgām īpašībām
arktiskā rase lokāla rase, pieder pie lielās mongolīdās rases, ietver eskimosus un daļu paleoaziātu (čukčus, korjakus)
Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski
aizčukstēt Ļaut sasniegt čukstus
metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām
Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
Inčuki Meža Inčuki - Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants
Meža Inčuki Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežainčuki" nosaukuma variants
mežinčukieši Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Mežinčuki" iedzīvotāji
Čīksereda Mjerkurjačuka - pilsēta Rumānijā
čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda
pačukstēties neilgu laiku, mazliet čukstēties
sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt
butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils
novidžerēt Nočīkstēt, nočukstēt
nošukstināt Nočukstēt
nočukurot Nočukurēt
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
izoprēns Ogļūdeņradis, ko gk. izmanto kaučuka ražošanā
vinilacetilēns Organisks acikliskas rindas savienojums, acetilēna derivāts, kas satur vinilgrupu CH2 = CH-; gāze ar sīvu smaku; polimerizējot vinilacetilēnu, iegūst polimērus, kurus lieto laku, līmes un sintētiskā kaučuka ražošanā
pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
pamurdēt Paklusu čukstus parunāt
pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt)
bline Pankūka; blinčuks
žākars Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
žākurs Pārkars, ar ko pārklāj labības vai siena kaudzi, lai vējš neizplosa čukurus
pa kaktiem paslepeni (runāt, čukstēties)
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
gumēt piesūcināt jeb impregnēt ar kaučuka šķīdumu, lai iegūtu materiālu, kas nelaiž cauri ūdeni, gāzes u. c.
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
plukšēt pļāpāt, tērzēt, čukstēt
elastomēri Polimēri (gk. kaučuki) un to materiāli, kas ekspluatācijas laikā saglabā superelastiskas īpašības plašā temperatūras diapazonā
tiokoli Polisulfīdu kaučuki
pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus
švipstelēt runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu
švipstēt runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu
sačūkstēt Sačukstēt
sačūkstēties sačukstēties
sasašvikstēties Sačukstēties
sažužināties Sačukstēties
čukstināt Sačukstēties, ilgstoši čukstēt
lācīši Sakrustoti koki jumta čukurā
aizčūkstēt sākt čukstēt (pēkšņi, uz īsu mirkli)
aizčokurēt Salabot jumta kori, čukuru
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
pārvāls Salmu jumta čukurs, kore
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
sačukurēt Saremontēt čukuru
čukstēties Sarunāties čukstus
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
polisulfīdi Sēra un metālu savienojumi; visizturīgākie ir sārmu un sārmzemju metālu polisulfīdi, kurus lieto krāsu un tiokaučuku ražošanā
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums
čuksttulkošana sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakus klausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
neoprēns Sintētiskā gumija, hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums ASV
tiokoli sintētiskā kaučuka veids, ko lieto šuvju hermetizācijai
butilkaučuks Sintētiskais kaučuks, izobutilēna un izoprēna kopolimērs
polisulfīdu kaučuki sintētiski kaučuki, ko iegūst, polikondensējot alifātiskos dihalogēnatvasinājumus ar sārmu metālu polisulfīdiem; tiokoli
karboksilātkaučuki Sintētiski kaučuki, lineāri izoprēna vai butadiēna kopolimēri ar nepiesātinātām karbonskābēm
uretānkaučuki Sintētiski kaučuki, poliuretānu elastomēri, izmanto gk. autorūpniecībā un apavu ražošanā
poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku
sintētiskais kaučuks sintētiski polimēri, ko izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai; sintētiskā kaučuka dispersijas izmanto laku un krāsu materiālu ražošanā
butadiēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna polimēri
butadiēnnitrilkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un akrilnitrila (17–40%) kopolimēri
butadiēnstirolkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri butadiēna un stirola kopolimēri
etilēnpropilēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri etilēna un propilēna kopolimēri
izoprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki, lineāri izoprēna polimēri
hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai
sintētiskie lateksi sintētisko polimēru (gk. kaučuku) koloidālas sistēmas ūdenī; lieto plānu gumijas izstrādājumu (meteoroloģisko balonu, cimdu), porgumijas, līmes, krāsu ražošanā, izmanto par saistvielu
polibutadiēns Sintētisks kaučuks, butadiēna H2C-CH=CH-CH2 polimerizācijas produkts
polihloroprēns Sintētisks kaučuks, hloroprēna polimerizācijas produkts
kančukāt Sist ar kančuku, ādas pātagu
kančukot Sist ar kančuku, ādas pātagu; kančukāt
kančaka Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
kančuklis Sitamais, bieza ādas pātaga; kančuka
paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
radiācijas vulkanizācija šķērssaišu veidošanās dabiskajos un sintētiskajos kaučukos jonizējoša starojuma iedarbībā
šklupstēt šļupstēt; čukstēt
čūžēt Šņākt, degot čūkstēt, čukstēt
beizerēt Švībināt, čuknīt
beizerēties Švībināt, čuknīt
šļupšks tāds, kas neskaidri, čukstus runā
šļupsts tāds, kas neskaidri, čukstus runā
Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta
vulkanizēt Tehnoloģiskā procesā (kaučuku) pārvērst gumijā
Inčukalna struktūra tektonisks kristāliskā pamatklintāja un nogulumiežu segas kupolveida pacēlums, garums - 80 km, platums - 10-12 km, kembrija un ordovika iežos 1968. g. ierīkota Inčukalna pazemes gāzes krātuve
brods Trijstūra lodziņš, ventilācijas caurums dūmistabas un jumta čukurā
kaučuka koki tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai
Kučuka upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā
Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
leukoplasts uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem
Wangasch Vangažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Inčukalna pagastā
pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus
opītis Vecs vīrietis, večuks
babajs Večuks
večus Večuks
plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki
čukstiens vienreizēja paveikta darbība --> čukstēt
A3 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka)
teriks viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs
mirigdi viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs
kiltaņja viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, arniks, arisa, rekems un džulijs
arniks viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arisa, rekems un džulijs
rekems viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un džulijs
džulijs viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un rekems
arisa viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, rekems un džulijs
girkičaviļins viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs

čuk citās vārdnīcās:

MEV

čuk