večukiņa
večukiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sirsnīga emocionālā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | večukiņa | večukiņas |
| Ģen. | večukiņas | večukiņu |
| Dat. | večukiņai | večukiņām |
| Akuz. | večukiņu | večukiņas |
| Lok. | večukiņā | večukiņās |
Veca sieviete.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Tā ja, večukiņ, ar tām mākslas būšanām raujos jau ilgi.
- Kapsētā man klāt pienāca večukiņa, tieva kā vaska svecīte un viscaur melnā, turēdama niecīgā podiņā mazītiņu samtenīti.
- “Večukiņa” dienas, protams, ir skaitītas, bet cilvēkiem būs mazliet vieglāk pārciest viņa nāvi, ja mājas klusumu jau kliedē jauns suns.
- Manu mīļo večukiņ, neko nevar darīt – tevi vairs nenostādīt uz kājām, ja nu vienīgi mazliet salāpīt un uzmundrināt, lai par dažām stundām paildzinātu nožēlojamo nīkuļošanu.
- Un noskaidrojās, mani draugi, lūk, kāda interesanta lieta: tas, ka uz blēdībām iekrīt daudz večukiņu, nav viss, tur ir vēl kāds fokuss.