lāčuks
lāčuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lāčuks | lāčuki |
| Ģen. | lāčuka | lāčuku |
| Dat. | lāčukam | lāčukiem |
| Akuz. | lāčuku | lāčukus |
| Lok. | lāčukā | lāčukos |
Lāču mazulis, lācēns.
Avoti: KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iepazīšanās ar neredzamo būtni, protams, pilnīgi izmaina lāčuku iecerētos plānus.
- Un ja nu lāčuka dzīves ceļā parādās aprēķinātāja lapsiņa?
- Atsevišķi no sava lāčuka pavadīto laiku tu varētu uzskatīt par pauzēm savstarpējā uzmanības apliecināšanā.
- Līgatnes lāčuki, kuriem jau atvērušās tumšpelēkās actiņas, ceturtdien sagaidījuši pirmā mēneša jubileju.
- Bet lāčuks jau tā pelna, un beigās vien jāmaksā, lai nerastos konflikti.