saķērnāt1
saķērnāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saķērnāju | saķērnājam | saķērnāju | saķērnājām | saķērnāšu | saķērnāsim |
| 2. pers. | saķērnā | saķērnājat | saķērnāji | saķērnājāt | saķērnāsi | saķērnāsiet, saķērnāsit |
| 3. pers. | saķērnā | saķērnāja | saķērnās | |||
Pavēles izteiksme: saķērnā (vsk. 2. pers.), saķērnājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķērnājot (tag.), saķērnāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķērnātu
Vajadzības izteiksme: jāsaķērnā
Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zem plānās, saķērnātās segas vecis vilkās čokurā - viņu nomocīja podagra.
- Cik nu te pilsētā vispār tās dabas, un to pašu saķērnā!”
- Vai gan es nesapratu, ka nevar paņemt latviešu lielāko svētumu — eposu “ Lāčplēsis” un to saķērnāt?
- Viss bija iesācies kādā naktī, kad vecis ilgi valstījās savā saķērnātajā guļvietā, zem kunkuļos savēlušās un nemaz vairs nesildošās segas nevarēdams aizmigt un juzdams, ka smeldz ikkatra locītava.
- Kas saķērnā tavus apavus visvairāk