saķert
saķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saķeru | saķeram | saķēru | saķērām | saķeršu | saķersim |
2. pers. | saķer | saķerat | saķēri | saķērāt | saķersi | saķersiet, saķersit |
3. pers. | saķer | saķēra | saķers |
Pavēles izteiksme: saķer (vsk. 2. pers.), saķeriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saķerot (tag.), saķeršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saķertu
Vajadzības izteiksme: jāsaķer
1.Strauji satvert, saņemt.
1.1.Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) – par dzīvniekiem.
2.Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
3.Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
3.1.Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
3.2.Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
3.3.Nomedīt (par dzīvniekiem).
4.sarunvaloda Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiSaķert bacili.
- Saķert bacili žargonisms, kolokācija — saslimt
4.1.Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz gan noorganizēju tā, ka pēc tam bija jāsaķer galva.
- Ka tik, vasarā pa pļavu skrienot, mazais nesaķer ērces.
- Bizons viņu saķēra aiz ragiem un gluži kā lelli uzmeta gaisā.
- Manā gadījumā tikai viens no četriem ceļotājiem nesaķēra " ātras kājas"
- Klausoties ekspremjera runu, filmu varonis pamatīgi sabēdājas un saķer galvu.