paložņāt
paložņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paložņāju | paložņājam | paložņāju | paložņājām | paložņāšu | paložņāsim |
| 2. pers. | paložņā | paložņājat | paložņāji | paložņājāt | paložņāsi | paložņāsiet, paložņāsit |
| 3. pers. | paložņā | paložņāja | paložņās | |||
Pavēles izteiksme: paložņā (vsk. 2. pers.), paložņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paložņājot (tag.), paložņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paložņātu
Vajadzības izteiksme: jāpaložņā
Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja dzīvnieku nepārbiedēs, tas paložņās un aizrāpos,” saka Mihails.
- Vēl gatavojos paložņāt apkārt, paskatīties, vai te kaut kas nav mainījies.
- Un es vienmēr gribēju izlikties, ka viņu nedzirdu, un vēl mazmazlietiņ paložņāt.
- Skaidrs – pa tādu varētu paložņāt.
- Un tomēr mazmazlietiņ vēl paložņāju.