pafilozofēt
pafilozofēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pafilozofēju | pafilozofējam | pafilozofēju | pafilozofējām | pafilozofēšu | pafilozofēsim |
| 2. pers. | pafilozofē | pafilozofējat | pafilozofēji | pafilozofējāt | pafilozofēsi | pafilozofēsiet, pafilozofēsit |
| 3. pers. | pafilozofē | pafilozofēja | pafilozofēs | |||
Pavēles izteiksme: pafilozofē (vsk. 2. pers.), pafilozofējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pafilozofējot (tag.), pafilozofēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pafilozofētu
Vajadzības izteiksme: jāpafilozofē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- jo te jau pasēdēt ar brīvu galvu un pafilozofēt laika nebija.
- Varbūt vienkārši pafilozofēt par iespēju mīlēt Matīsu, kādu romantisku zilaci?
- Tāpēc drīkst atpūsties un nedarīt neko vai patīkami pafilozofēt ar līdzīgi domājošiem.
- Šī ir vieta, kur var pafilozofēt par vietas attīstību.
- — Labi, Kārli, pierunāji, pafilozofēsim.