pikulis
pikulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pikulis | pikuļi |
| Ģen. | pikuļa | pikuļu |
| Dat. | pikulim | pikuļiem |
| Akuz. | pikuli | pikuļus |
| Lok. | pikulī | pikuļos |
1.Neliela pika 1; pika 1.
2.parasti formā: daudzskaitlis Gurķu auglis, ko novāc 4 vai 5 dienas pēc aizmešanās, kad tā garums – ir 2-3 cm, diametrs – 1,0-1,5 cm; izmanto konserviem.
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš pāri pagalmam virpināja suņa pavilnas pikuli, un viņš dzinās tam pakaļ, kamēr pie akas panāca, ar profesionālu kampienu notvēra un aiznesa knābī ap mājas stūri uz divžuburu ābeli.