piktulis
piktulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piktulis | piktuļi |
| Ģen. | piktuļa | piktuļu |
| Dat. | piktulim | piktuļiem |
| Akuz. | piktuli | piktuļus |
| Lok. | piktulī | piktuļos |
piktule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piktule | piktules |
| Ģen. | piktules | piktuļu |
| Dat. | piktulei | piktulēm |
| Akuz. | piktuli | piktules |
| Lok. | piktulē | piktulēs |
1.Cilvēks, kas bieži ir pikts.
2.joma: mitoloģija Velna vai kaitētāja gara pavārds.
Avoti: LDG, LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Komentāri 4 Niknulis Piktulis no title source new transparent . gif