paplūkt
paplūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplūcu | paplūcam | paplūcu | paplūcām | paplūkšu | paplūksim |
| 2. pers. | paplūc | paplūcat | paplūci | paplūcāt | paplūksi | paplūksiet, paplūksit |
| 3. pers. | paplūc | paplūca | paplūks | |||
Pavēles izteiksme: paplūc (vsk. 2. pers.), paplūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplūcot (tag.), paplūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplūktu
Vajadzības izteiksme: jāpaplūc
Neilgu laiku, mazliet plūkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja es būtu ēzelis, varētu paplūkt cietos dadžus, kas aug te visapkārt, un, ja būtu putns, varētu baroties ar neskaitāmajiem kāpuriem un vabolītēm, kas rāpo pa visām malām.
- Ja loki ir virtuvē, tad var ļoti ērti sēdot pie galda paplūkt un uzreiz svaigu ēst, ērti un veselīgi:)
- Skolotāji jau arī - brēc, kad beidzot kaut kas mainīsies, bet patiesībā grib, lai nemainās nekas, tikai naudiņu ka varētu kokos paplūkt.
- Meitas un sievas sanākušas ar puķu un zāļu klēpjiem, ja kas nepietika, saimniece Solveiga Ikerte paplūca no dīķa malas sētā.
- Ar dzīvu liesmu viss īstāks Meitas un sievas sanākušas ar puķu un zāļu klēpjiem, ja kas nepietika, saimniece Solveiga Ikerte paplūca no dīķmalas sētā.