paplūkāt
paplūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplūkāju | paplūkājam | paplūkāju | paplūkājām | paplūkāšu | paplūkāsim |
| 2. pers. | paplūkā | paplūkājat | paplūkāji | paplūkājāt | paplūkāsi | paplūkāsiet, paplūkāsit |
| 3. pers. | paplūkā | paplūkāja | paplūkās | |||
Pavēles izteiksme: paplūkā (vsk. 2. pers.), paplūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplūkājot (tag.), paplūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplūkātu
Vajadzības izteiksme: jāpaplūkā
Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Morgans Gofs domīgi paplūkāja bārdiņu, pie kuras laikam vēl nebija pieradis.
- tā bija Cukurtante, bet vispār bez matiem, mazu, paplūkātu ezīti.
- Ārija pārbolīja acis, piesteidzās man klāt un uzstutēja kājās, vēl ausi paplūkāja. "
- Es matus viņai paplūkāju, vēē!
- Tad skolotājs Jāps paplūkā bārdiņu un nosaka: “ Man jūs liekaties tāds gluži brašs pulks.