papluinīt
papluinīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papluinu | papluinām | papluinīju | papluinījām | papluinīšu | papluinīsim |
| 2. pers. | papluini | papluināt | papluinīji | papluinījāt | papluinīsi | papluinīsiet, papluinīsit |
| 3. pers. | papluina | papluinīja | papluinīs | |||
Pavēles izteiksme: papluini (vsk. 2. pers.), papluiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papluinot (tag.), papluinīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papluinītu
Vajadzības izteiksme: jāpapluina
Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienīgi sacēla pamatīgus putekļu mākoņus un mazliet papluinīja siltumnīcu plēves.
- Tagad kokiem stipri „ papluinītas” lapas, bet nekas vairāk.”
- Ar sadarbības partneru nolūkošanu nesteidzas strīdu papluinītā “ Vienotība”.
- Tas ievērojami papluinīs jau tā knapo ārlietu resora budžetu.
- Ja Tu to suni nenobeigsi pirmais, viņš Tevi krietni papluinīs.