paplukt
paplukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplūku | paplūkam | papluku | paplukām | paplukšu | papluksim |
| 2. pers. | paplūc | paplūkat | papluki | paplukāt | papluksi | papluksiet, papluksit |
| 3. pers. | paplūk | papluka | papluks | |||
Pavēles izteiksme: paplūc (vsk. 2. pers.), paplūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplūkot (tag.), paplukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papluktu
Vajadzības izteiksme: jāpaplūk
1.parasti formā: trešā persona Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
1.1.Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
2.Kļūt mazliet, daļēji apdilušām, apdriskātam, izbalējušam.
2.1.Būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
3.parasti formā: trešā persona Kļūt paretam, mazliet neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
3.1.Kļūt tādam, kam ir parets, mazliet neizskatīgs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevar tak ļaut kaut kādiem tur paplukušiem cāļiem biedināt visu pagalmu.
- Pēc nedēļas Afgānis dzīvoklī ieveda nedaudz paplukušu, bet sasmaržinātu vīreli.
- Viņš nebija gaidījis tik šauru, paplukušu ieliņu ar pieticīgiem īres namiem.
- Ja redzat vilku, jenotsuni vai lapsu galīgi paplukušu,
- Visi izskatījās tādi kā paplukuši, taču droši vien ne jau nu nabagi.