rimbulis
rimbulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rimbulis | rimbuļi |
| Ģen. | rimbuļa | rimbuļu |
| Dat. | rimbulim | rimbuļiem |
| Akuz. | rimbuli | rimbuļus |
| Lok. | rimbulī | rimbuļos |
Neliels aplis, nelielam aplim līdzīgs veidojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baltiem sēņu rimbuļiem gar acīm mirgojot, mēs visi tusnām laukā tumsā.
- No sāpēm Asnātei baltajos slimnīcas griestos rādījās zaļi rimbuļi.
- Mākslinieka, kura slava šķiet iepriekš nolemta, pateicoties viņa otas sazīmētajiem rimbuļiem.
- ” Skolotājas krāsotās lūpas savilkās spilgtā rimbulī. “
- – Rupeiks, kā apstiprinot teikto, ar spieķi smiltīs iebakstīja vēl vienu rimbuli.