atmata
atmata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atmata | atmatas |
| Ģen. | atmatas | atmatu |
| Dat. | atmatai | atmatām |
| Akuz. | atmatu | atmatas |
| Lok. | atmatā | atmatās |
Neapstrādātas aramzemes platība (ko izmanto par dabiskajām ganībām vai arī nemaz neizmanto).
PiemēriPasaule drīz vien kļūst skaidra un krāsaina, kā nekā daudz tajā jauna un derīga cilvēki lūko: takas un sējumus, druvas un atmatas, medību laukus un liegumus, selgas, kāpas un smilšainus liedagus.
- Pasaule drīz vien kļūst skaidra un krāsaina, kā nekā daudz tajā jauna un derīga cilvēki lūko: takas un sējumus, druvas un atmatas, medību laukus un liegumus, selgas, kāpas un smilšainus liedagus.
- Tagad starp viņiem dzelžu lemešu uzarta atmata, kāpostu balteņi, signalizācija, ne smiekli.
- Tēvs izvedīs govis atmatā un piesies.
- Es atkal žigli atmatai pāri un tieši cauri birzītei.
- Vājās ganības un atmatas pie lielā zirgu skaita neļāva turēt pietiekamā vairumā govis, un trūka mēslu lauku mēslošanai, līdz ar to arī ražas nevarēja būt labas.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit