atmāt
atmāt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmāju | atmājam | atmāju | atmājām | atmāšu | atmāsim |
| 2. pers. | atmāj | atmājat | atmāji | atmājāt | atmāsi | atmāsiet, atmāsit |
| 3. pers. | atmāj | atmāja | atmās | |||
Pavēles izteiksme: atmāj (vsk. 2. pers.), atmājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmājot (tag.), atmāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmātu
Vajadzības izteiksme: jāatmāj
1.Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
2.Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotājs Moriss mierinoši atmāj viņam:
- Atmāju viņu aizmugurējām gaismām.
- Pēc dienām trim četrām," ar ķepu atmāja runcis.
- Un Severīns atmāja ar roku, ka ir dzirdējis.
- - Da nu tevi, - Jonass atmāja, - uzvedies kā tāds pimpis.