vērpele2
vērpele apvidvārds
1.Savēlies dzīvnieka apspalvojums.
2.Neliela siena guba, ko pārved uz meijām.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavārnīces, katli, veci podi, vērpeles,
- Stumbrs pie stumbra, dīvainas egles, cilvēka augumā kailas, bet virs galvas saaugušas zariem kopā neatšķetināmās skuju vērpelēs.
- Cilvēki nosauc šos par salašņu vērpelēm un niekkalbjiem, mēlnešiem un kladzenēm, gramšļām un mīstīklām, nespēdami ko tādu vairs ciest.
- Šī dzīve sagrāba jūs, un jūs tajā ieplūdāt — uzreiz, pilnībā, ar atklātu dvēseli un sirdi, jūs dejojāt, šķobījāties un gorījāties, cits citu jūs lieliski sapratāt bez neviena vārda, nezin no kurienes bija uzradušies zvārguļi un svilpītes, sacēlās necilvēcīgs troksnis, no krastmalas svētki izplatījās pa visu Sniegaviju, jūs sadrūzmējāties krogū, tempāt tur gan alu, gan šņabi, Johans Šmuelis smējās kopā ar jums, kāds izsita vērpelei spundi, un alus šalts izšļācās un aplēja visus, kas vien bija iekšā, no galvas līdz kājām.
- Vai tik maijs nebija toreiz, atceros — papeles putēja, pilna trepjtelpa bija pieputējusi, aiz viņiem baltas vērpeles vien nogriezās.