vērpējs
Lietojuma biežums :
vērpējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
vērpēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
vēpāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
vēpēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darītājs → vērpt.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
3.joma: zooloģija; formā: daudzskaitlis Tauriņu kārtas dzimta (“Lasiocampidae”), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, ~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
Stabili vārdu savienojumiĀbeļu vērpējs. Bērzu vērpējs. Priežu vērpējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri