padisputēt
padisputēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | padisputēju | padisputējam | padisputēju | padisputējām | padisputēšu | padisputēsim |
| 2. pers. | padisputē | padisputējat | padisputēji | padisputējāt | padisputēsi | padisputēsiet, padisputēsit |
| 3. pers. | padisputē | padisputēja | padisputēs | |||
Pavēles izteiksme: padisputē (vsk. 2. pers.), padisputējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: padisputējot (tag.), padisputēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: padisputētu
Vajadzības izteiksme: jāpadisputē
Neilgu laiku, mazliet disputēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Interesanta intervija, tāda, pēc kuras gribas vel un vēl padisputēt.