padišahs
padišahs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | padišahs | padišahi |
| Ģen. | padišaha | padišahu |
| Dat. | padišaham | padišahiem |
| Akuz. | padišahu | padišahus |
| Lok. | padišahā | padišahos |
Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Politiķis arī ierakstījis video vēstījumu, kurā Kadirovu viņš dēvē par padišahu.
- nav padišahs, kas valda pār viņu domām un darbībām.
- Proti, Muad’Dibs piedzima padišaha imperatora Šadāma IV valdīšanas 57. gadā.
- Un, kad izsauca pienākuma balss, izvairīties nespēja pat padišaha imperatora patiesības teicēja.
- Es pastāvīgi aicinu savu dēlu Padišahu rīkoties saskaņā ar līgumu.