paburkšēt
paburkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paburkšu | paburkšam | paburkšēju | paburkšējām | paburkšēšu | paburkšēsim |
| 2. pers. | paburkši | paburkšat | paburkšēji | paburkšējāt | paburkšēsi | paburkšēsiet, paburkšēsit |
| 3. pers. | paburkš | paburkšēja | paburkšēs | |||
Pavēles izteiksme: paburkši (vsk. 2. pers.), paburkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburkšot (tag.), paburkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpaburkš
1.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
2.sarunvaloda Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paburkš aiz stūra vai zem deguna un viss
- Nu sasitīs tos dzelžus, būs sexs ar mentiem, beigās varbūt bēdu paslīcinās, nu piķītis izlidos, paburkšēs, pavaidēs un brauks tālāk ( tas ir par autovadītāju).
- Viņš visu mūžu ir stāvējis līdzās sievai, un reizēm arī paburkšējis, ka mediķis ir profesija, kas strādā 24 stundas dienā.