paburbulēt
paburbulēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paburbulēju | paburbulējam | paburbulēju | paburbulējām | paburbulēšu | paburbulēsim |
| 2. pers. | paburbulē | paburbulējat | paburbulēji | paburbulējāt | paburbulēsi | paburbulēsiet, paburbulēsit |
| 3. pers. | paburbulē | paburbulēja | paburbulēs | |||
Pavēles izteiksme: paburbulē (vsk. 2. pers.), paburbulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburbulējot (tag.), paburbulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburbulētu
Vajadzības izteiksme: jāpaburbulē
Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
Avoti: LLVV