paburkšķēt
paburkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paburkšķu | paburkšķam | paburkšķēju | paburkšķējām | paburkšķēšu | paburkšķēsim |
| 2. pers. | paburkšķi | paburkšķat | paburkšķēji | paburkšķējāt | paburkšķēsi | paburkšķēsiet, paburkšķēsit |
| 3. pers. | paburkšķ | paburkšķēja | paburkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: paburkšķi (vsk. 2. pers.), paburkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburkšķot (tag.), paburkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāpaburkšķ
paburkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paburkšu | paburkšam | paburkšēju | paburkšējām | paburkšēšu | paburkšēsim |
| 2. pers. | paburkši | paburkšat | paburkšēji | paburkšējāt | paburkšēsi | paburkšēsiet, paburkšēsit |
| 3. pers. | paburkš | paburkšēja | paburkšēs | |||
Pavēles izteiksme: paburkši (vsk. 2. pers.), paburkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburkšot (tag.), paburkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpaburkš
1.parasti formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
2.sarunvaloda Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Labi, labi, mēģināšu, – es mazliet paburkšķu.
- Draudzenes mazliet paburkšķēja, bet padevās, jo visas mēs bijām nogurušas.
- Varu iekšēji pārdzīvot vai paburkšķēt, taču ļaunu otram nedarīšu un arī nevēlēšu.
- Ja rezultāti lielākoties ir lieliski, tad par pašu procesu gan nākas paburkšķēt.
- Varbūt kāds arī redakcijā paburkšķēja, bet tas dabīgi.