paburnīt
paburnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | paburnu | paburnām | paburnīju | paburnījām | paburnīšu | paburnīsim |
2. pers. | paburni | paburnāt | paburnīji | paburnījāt | paburnīsi | paburnīsiet, paburnīsit |
3. pers. | paburna | paburnīja | paburnīs |
Pavēles izteiksme: paburni (vsk. 2. pers.), paburniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburnot (tag.), paburnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburnītu
Vajadzības izteiksme: jāpaburna
Avoti: LLVV