paburzīt
paburzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paburzu | paburzām | paburzīju | paburzījām | paburzīšu | paburzīsim |
| 2. pers. | paburzi | paburzāt | paburzīji | paburzījāt | paburzīsi | paburzīsiet, paburzīsit |
| 3. pers. | paburza | paburzīja | paburzīs | |||
Pavēles izteiksme: paburzi (vsk. 2. pers.), paburziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paburzot (tag.), paburzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paburzītu
Vajadzības izteiksme: jāpaburza
1.Neilgu laiku, mazliet burzīt.
1.1.Paberzēt, arī paspaidīt, paņurcīt (parasti ātri, steigā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – un Zigis izvelk no plaukta jau drusku paburzītu grāmatiņu.
- Sanāca tīri tā neko, ja paburzīja papīru, izskatījās vēl ticamāk.
- Radvilis palūkojas uz mani, apjucis paburza savu naģeni.
- — Bufetniece mātišķi paburza meitenes vājo plecu un aiziet.
- – Pavārti dubļos, paburzi, izplēs kādu pogu!