zīdelis
zīdelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zīdelis | zīdeļi |
| Ģen. | zīdeļa | zīdeļu |
| Dat. | zīdelim | zīdeļiem |
| Akuz. | zīdeli | zīdeļus |
| Lok. | zīdelī | zīdeļos |
1.Kāds, kas zīž.
2.Nemierīgs, nerātns bērns.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad māte , atstādama bērnu mājā , īpaši ar pirmo bērnu , paliek kaut kur dienā pa ilgu , tā ka gailis viņu aiz dzied , un tad zīda bērnu , tad tāds bērns tiek par at zīdeli , kam tik ļaunas acis , ka tiklīdz tas paskatās savām acīm uz kādu bērnu , tad tas neguļ par nakti , tiek bīstami slims u