slīkšņa
slīkšņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīkšņa | slīkšņas |
| Ģen. | slīkšņas | slīkšņu |
| Dat. | slīkšņai | slīkšņām |
| Akuz. | slīkšņu | slīkšņas |
| Lok. | slīkšņā | slīkšņās |
1.Staigna, slapja, purvaina vieta.
1.1.pārnestā nozīmē Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
2.Bieza cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ligzda tiek būvēta seklā slīkšņu joslā ūdenstilpes piekrastē vai uz salas;
- Tur savulaik bijusi slīkšņa, ko visi saukuši par cūku pļenčku.
- Te kādā slīkšņā bija nogrimis zirgs ar ratiem un visu kučieri.
- Ir slīkšņas uz laukiem, kur ar sējmašīnu vēl nevar uzbraukt.
- — Ko te vārdzini ceļiniekus, tu, slīkšņu urķi nolāpītais!