slīksnis
Lietojuma biežums :
slīksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slīksnis | slīkšņi |
| Ģen. | slīkšņa | slīkšņu |
| Dat. | slīksnim | slīkšņiem |
| Akuz. | slīksni | slīkšņus |
| Lok. | slīksnī | slīkšņos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – rūgstošas rūsas klāta, klāta ar dūmeņu stumbeņiem, braši pierēktiem slīkšņiem, upēm, kur dvēselei peldēties naftainās varavīksnēs.
- Piemēram, Sarkanmuižā un citur Kurzemē danga ir arī ‘istaba kalpu mājā’, ‘neizbraucama vieta’, ‘aizaudzis slīksnis, zema vieta’, ’bedraina vieta’ ( Hirša 1987, 52).
- Ūtrais baileigi p rk pe svētneicas slīksni un palyka tī st vūt
- Latvieši zin ceļus un pie kuras ir lieli meži un slīkšņi
- A cyti runova , kab pidurovu nakti uz slīkšņa paliktu krystiski slūtu ar ciervi