slīkt1
Lietojuma biežums :
slīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
1.1.lieto: pareti Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
1.2.Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
2.Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
3.Pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
3.1.pārnestā nozīmē Morāli pilnīgi degradēties.
Stabili vārdu savienojumiSlīkt asarās. Slīkt besī.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri