Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
pabužināt
pabužināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pabužinupabužināmpabužinājupabužinājāmpabužināšupabužināsim
2. pers.pabužinipabužinātpabužinājipabužinājātpabužināsipabužināsiet, pabužināsit
3. pers.pabužinapabužinājapabužinās
Pavēles izteiksme: pabužini (vsk. 2. pers.), pabužiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pabužinot (tag.), pabužināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pabužinātu
Vajadzības izteiksme: jāpabužina
1.Neilgu laiku, mazliet bužināt.
2.apvidvārds Nedaudz paberzt, paplūkāt.
3.apvidvārds Uzirdināt, pajaukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • – Nu paklau, – viņš teica un pabužināja Oskaram matus.
  • Viņa apstājas pie durvīm, paceļ bizes galu un pabužina to.
  • Ik pa laikam maisiņus vajadzētu pabužināt, lai smarža atjaunojas.
  • Viņš pabužināja pienākušās pelēkās sunes skaustu un iegāja iekšā namā.
  • — Mans denščiks, — Aleksandrs pabužina puikas sīksprogainos matus.