pūdelis1
pūdelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūdelis | pūdeļi |
| Ģen. | pūdeļa | pūdeļu |
| Dat. | pūdelim | pūdeļiem |
| Akuz. | pūdeli | pūdeļus |
| Lok. | pūdelī | pūdeļos |
Neliels suns ar garu sprogainu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Goda vārds, daudzi pūdeļi un toiterjeri ir krietni niknāki.
- Tāpat viņus ir viegli apmācīt, un pūdeļi pacietīgi klausa komandām.
- Tie ar neslēptu uzjautrinājumu noskatījās, kā viņa žestikulēdama aicina pūdeli.
- Arī Gēte licis Mefistofelim pirmo reizi ap Faustu līkumot pūdeļa izskatā.
- Viņa esot uzklausījusi arī manu otru padomu un iegādājusies pūdeļa kucēnu.