paēvelēt
paēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paēvelēju | paēvelējam | paēvelēju | paēvelējām | paēvelēšu | paēvelēsim |
| 2. pers. | paēvelē | paēvelējat | paēvelēji | paēvelējāt | paēvelēsi | paēvelēsiet, paēvelēsit |
| 3. pers. | paēvelē | paēvelēja | paēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: paēvelē (vsk. 2. pers.), paēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paēvelējot (tag.), paēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāpaēvelē
Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur varu pie vajadzības kaut ko paēvelēt, kaut ko pameistarot.
- Un tikai iekšējo vēl var " paēvelēt", lai augšupceltos uz augstākiem dvēseles plāniem, piemēram, pie Galaktiskā Kristus.
- Lai izlīmeņotu lāgas, man iznāk likt zem tām palielas kaudzītes dažāda biezuma saplākšņa plāksnīšu ( augstākajās vietās, savukārt, iznāk pat paēvelēt lāgu plānāku un apakšā tikai ielikt kādu mazu amortizējošu lenti).