ūka1
ūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: anatomijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūka | ūkas |
| Ģen. | ūkas | ūku |
| Dat. | ūkai | ūkām |
| Akuz. | ūku | ūkas |
| Lok. | ūkā | ūkās |
Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
Stabili vārdu savienojumiBūt līdz ūkai. Līdz ūkai.
- Būt līdz ūkai vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
- Līdz ūkai vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – es rēcu tā, ka ūka izlec un atsitas silā.
- Tu pierijies līdz ūkai – nu un tad, ka ķēde?
- Zivis viņai esot jau līdz ūkai un beidzamajā laikā rādoties pat sapņos!
- Vai lielākais loms ir palicis atmiņā, kad laiva bijusi pilna līdz ūkai?
- Noņemšanās ne pa jokam, un vakars piepildīts līdz ūkai.”