grundulis2
grundulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | grundulis | grunduļi |
Ģen. | grunduļa | grunduļu |
Dat. | grundulim | grunduļiem |
Akuz. | grunduli | grunduļus |
Lok. | grundulī | grunduļos |
1.Zemes pika.
2.Nelīdzena vieta ceļā.
3.Viens no maziem akmentiņiem, kas zirņus vai pupas sijājot paliek sietā.
4.Kartupeļu šķirne.
Avoti: KV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tiem nolāpītajiem grunduļiem, kas tagad mums ir kā sērga?
- Tas, kā grunduļi vairojas arī šeit, ir īsta sērga.
- Kad viņi ir apēduši visu, grunduļi sāk ēst cits citu.
- — Māris Grundulis, — viņš automātiski atbildēja.
- Junioru grupā par uzvarētājiem kļuva jūrmalnieks Juris Grundulis un liepājnieks Edijs Jermačenko.