dumš
dumš apvidvārds
1.Muļķīgs.
2.Tāds, kam ir psihiski traucējumi.
3.Nepieklājīgs, rupjš.
4.Tāds, no kura grūti rast izeju (par stāvokli, situāciju).
Avoti: ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te nāk resnis un kuplis vīrs ar naudas maku padusē, tas izliekas bagāts, bet dumš rādās.
- — Es to paprasīj', mums te tolaik nebij dumš policisks, bet neko neatrad' Un to meitieš' uzgāj' tā.
- Un kad es palikšu vecs es izdomāju ka es gribu būt slavens kā labs un dumš.
- tu esi dumš/ja.
- Grbēju savākt kasti kokā, bet biju dumš un domāju, ka nevaru un gāju pie Māras.